Izaugsme ir kā pakāpieni - katrs solis ir jauna, plašāka perspektīvaKo meklē, to atrodi
Kad piesnigušais dūmakainais ziemas gaiss arvien biežāk sajaucas ar piparkūku saldumu un mandarīnu kņudinošo aromātu, Kārlim pakrūtē iezogas brīnumu gaidīšanas prieks. Viņš platām acīm vēro visu, kas notiek mājās, uz ielas, skolā, jo nezin kurā mirklī un no kura pakša degunu izbāzīs kāds negaidīts pārsteigums vai svētku brīnums.
Zēnam tad šķiet, ka pat gaiss ir piesātināts ar tādu īpašu Ziemassvētku aromātu, gluži tāpat kā Ziemassvētku kēkss, ko mamma gatavo jau mēnesi iepriekš un piesūcina dažādiem svētku aromātiem un garšām. Viņa saka, ka tas domāts pieaugušajiem un ka bērniem to labāk nemaz nepagaršot.
/Ilustrāciju autore Agnese Kalve/
Īpašu Ziemassvētku kēksu, protams, sagaida arī bērni – tajā mamma nav žēlojusi nedz riekstus un mandeles, nedz aprikozes un pūdercukuru. Mmm, cik gards tas vienmēr sanāk!
Šogad svētki ir īpaši koši, jo nesen Kārlis ar tēti iegādājās krāsainu spuldzīšu virteni, ko izvietot Kārļa istabas logā. Virtene, šķiet, arī nāk no Ziemassvētku brīnumu darbnīcas, jo apveltīta īpašām spējām. Kad Kārlis ienāk istabā, tā mirgo tik jautri, it kā lēkātu aiz prieka, ka nav viena plašajā telpā. Kad Kārlis pamet istabu, tā it kā noskumst un gauži lēni te atver, te atkal aizver savas krāsainās lampiņu acis. Kārlis ir sajūsmā par šādu pirkumu, jo nu viņam šķiet, ka viņš nav viens; viņam ir sajūta, ka lampiņu virtene atdzīvojas un runā ar viņu jautri un sprigani.
Kad nākamajā vakarā viņš ar vecākiem un māsu atgriežas no teātra izrādes, vakars ietinis visus biezā tumsas mētelī, atstājot redzamus vien apgaismotus apļus zem ielu laternām. Klusi krīt sniegs, un gājēju soļi to samin ar neatlaidīgu, gurkstošu spēku.
Līdz mājām kāds laiciņš ejams, un Kārlis, laiku īsinādams, veras daudzstāvu māju gaišajos logos, kas rotāti dažādiem svētku dekoriem vai košām eglīšu lampiņām. Neviļus zēns ar acīm sāk meklēt tādas pašas gaismas virtenes, kādas pavisam nesen kļuvušas par Kārļa istabas galveno rotājumu – gudro spuldzīšu virtenes, kas prot jautri mirgot, kad istabā kāds ir, un pacietīgi gaidīt, lēni pulsējot, kad telpā neviena nav.
Zēns raugās visos logos pēc kārtas – vispirms visos pirmā stāva logos, tad otrā, tad nākamajos. Pie ceturtā stāva Kārļa skats apstājas, un viņš iesaucas: “Re kur tāda pati gudro lampiņu virtene kā man! Un, lūk, tur vēl viena,” zēns pārsteigts iesaucas, jo pat iedomāties nevarēja, ka vēl kādam istabā mīt tāds pats brīnums kā viņam.
“Kārlīt, šādi rotājumi ir daudziem cilvēkiem, tu tos vienkārši nebiji pamanījis. Tu tiem nepievērsi uzmanību un tos nemeklēji. Redz, tiklīdz tu sāki šādas virtenes meklēt citu cilvēku logos, tu tās atradi! Un tas nav Ziemassvētku brīnums, tā ir vienkārša dzīves patiesība: tu atrodi to, ko meklē, ieraugi atbildes uz jautājumiem, kurus uzdod, un saņem to, ko lūdz.
Fragments no Jolantas Jērānes un Kristīnes Vilcānes jaunās grāmatas "52 patiesības. Par tevi. Par mani. Par dzīvi". Pasaku grāmata, kas māca dzīves gudrību. Maziem un pavisam lieliem bērniem. Grāmata pie lasītājiem nonāks nākamā gada sākumā.